Boboli dārzu groteskā strūklaka – veltījums Mediči galma rūķim
Florences Boboli dārzos atrodas Baccho strūklaka ar resnu kailu rūķi, kas atšķiras no klasiskajām skulptūrām un attēlo vēsturisko personu Nano Morganti.
Boboli dārzi Florencē ir slaveni ar savām skulptūrām, no kurām lielākā daļa tapušas no 16. līdz 18. gadsimtam. Šis parks ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta "Mediči villas un dārzi Toskānā" un katru gadu piesaista aptuveni 4 miljonus tūristu. Lielākā daļa statuju atbilst sava laikmeta ideāliem – tievi, muskuļoti kaujinieki, sievietes ar bērniem un teatrālas pozas. Tomēr viena skulptūra izceļas ar savu grotesko raksturu.
Parka ziemeļaustrumu galā, pie izejas, atrodas Bakha strūklaka jeb Fontana di Bacchino. Uz liela Mauru bruņurupuča, kas no mutes izšļāc ūdeni, sēž pilnīgi kails, resns vīriņš. Viņš lepni skatās pa labi un tur labo roku aizsargājošā žestā. Viņa ķermenis ir masīvs salīdzinājumā ar īsajām ekstremitātēm. Zem smagā vēdera atrodas rūķa "labākā daļa", kas veido skulptūras centru un šķiet nesamērīga. Lai gan dzimumorgānu attēlojums renesanses tēlniecībā bija izplatīts, šis akcents neapšaubāmi ir apzināts komisks elements. Pateicoties šim kontrastam ar normu, groteskā skulptūra ir pasaulslavena un Florencē tiek pārdota kā miniatūra tūristiem.
Šajā potenciāli pazemojošajā pozā attēlota reāla vēsturiska persona – Nano Morgante, slavenais Mediči galma rūķis no Kosimo I līdz Ferdinando I valdīšanas laikam. Viņš dzīvoja apmēram no 1530. līdz 1584. gadam, un viņa īstais vārds bija Braccio di Bartolo. Viņš cieta no hondrodistrofijas – ģenētiskas pundurisma formas, kurā skrimšļa un kaulaudu anomālijas izraisa īsas rokas un kājas, bet normālu rumpi un nesamērīgi lielu galvu.
