Bišķekā pulcējas Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstis, meklējot jaunas alianses
Kirgizstānas galvaspilsētā Bišķekā notiek Šanhajas sadarbības organizācijas divu dienu samits, kurā piedalās vairāk nekā 20 valstu vadītāji. Tiek pārrunāta drošība, ekonomiskā sadarbība un jauni tirdzniecības koridori mainīgajā pasaules kārtībā.
Bišķekā pirmdien sākās ikgadējais Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kurā piedalās aptuveni 21 valsts pārstāvji. Divu dienu tikšanās galvenās tēmas ir politiskā, ekonomiskā un drošības sadarbība, ilgi solītas attīstības bankas izveide, kā arī karu un konfliktu skartie enerģētikas un tirdzniecības maršruti.
ŠSO desmit pilntiesīgās dalībvalstis — Ķīna, Indija, Pakistāna, Krievija, Baltkrievija, Irāna, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna — kopā pārstāv vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju. Organizācija arvien vairāk sevi pozicionē kā alternatīvu Rietumu vadītajai kārtībai, un tai kā "dialoga partneri" pievienojušies vismaz 15 valstu vadītāji, tostarp no Turcijas, Ēģiptes, Saūda Arābijas, Katāras, Vjetnamas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Armēnijas.
Organizācija, kas šogad svin 25 gadu jubileju, tika dibināta pēc Padomju Savienības sabrukuma, lai risinātu reģionālās drošības jautājumus, taču kopš tā laika pārtapusi par plašu tirdzniecības, drošības un politiskās sadarbības platformu.
Divpusējas tikšanās un jauni līgumi
Uz samitu ieradās Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, Indijas premjers Narendra Modi, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Irānas prezidents Masuds Pezeškjans, kā arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Vadītāji piedalījās arī Pasaules nomadu spēļu atklāšanā.
Samita saimnieks, Kirgizstānas prezidents Sadirs Žaparovs, ar Sji parakstīja "mūžīgas labas kaimiņattiecības" līgumu, ko Kirgizstānas prezidentūra raksturoja kā visaptverošu stratēģisko partnerību jaunā laikmetā. Žaparovs pirmdien tikās arī ar Guterrešu, Modi un vairāku citu valstu vadītājiem.
Ķīna turpina aktīvi paplašināt ekonomisko klātbūtni Centrālāzijā, attīstot infrastruktūras projektus, tostarp Ķīnas–Kirgizstānas–Uzbekistānas dzelzceļu. Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs samitā virzīja arī Trans-Afganistānas koridora ideju.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjers Nikols Pašinjans Bišķekā rīkoja jaunu miera sarunu kārtu, kā arī pārrunāja tirdzniecības un enerģētikas sadarbību. Putins samitā plāno tikties ar Erdoganu, lai runātu par Krievijas karu Ukrainā un Melnās jūras drošību, kā arī ar Pezeškjanu un Pašinjanu.
