Bērziņš: veselības aprūpes problēmas neatrisinās vien ministra maiņa, vajadzīgs finansējums
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš norāda, ka veselības aprūpei trūkst līdz pat 600–800 miljonu eiro, un bez skaidra finansējuma avota nozares problēmas nemainīsies neatkarīgi no tā, kurš būs ministrs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) raidījumā “Ziņu TOP” pauda, ka Latvijas veselības aprūpes finansējums ilgstoši ir nepietiekams un problēmu neatrisinās pat ministra nomaiņa, ja nozarei netiks piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Viņaprāt, veselības aprūpei jākļūst par vienu no nākamā Saeimas sasaukuma prioritātēm līdzās aizsardzībai.
Bērziņš aplēsis, ka sistēmai papildus vajadzīgi aptuveni 600 miljoni eiro, savukārt, lai sasniegtu mērķi novirzīt veselībai 6% no iekšzemes kopprodukta, nepieciešami ap 800 miljoniem. Tomēr, pēc viņa vārdiem, pagaidām nav skaidrs, no kurienes šo naudu ņemt, tāpēc nākamajam Saeimas sasaukumam jāatrod ne tikai solījumi, bet konkrēts finansējuma avots.
Komentējot medicīnas arodbiedrību spiedienu, Bērziņš atzina, ka to rīcība ir saprotama, jo organizāciju uzdevums ir aizstāvēt nozares intereses. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nesen nolēmusi pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) demisiju, norādot uz nespēju panākt konkrētu un finansiāli nodrošinātu lēmumu krīzes risināšanai. Bērziņš atzīmēja, ka nākamajam ministram nebūs viegli, ja finansējums nemainīsies.
Arodbiedrības prasības
LVSADA prasa 2027. gada budžetā visiem nozares darbiniekiem algas paaugstināt vismaz par 30% un plāno piketu pie Ministru kabineta. Ministrija norādījusi, ka 25,4% pieaugumam nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Valdības budžeta projektā atzīta 663 miljonu eiro papildu vajadzība, taču cilvēkresursiem paredzēti tikai 45,2 miljoni, un faktiskais piešķīrums vēl nav noteikts.
LVSADA vadītāja Līga Bāriņa uzsvēra, ka nozarē būtiskas pārmaiņas nav vērojamas kopš 2021. gada, kritizējot arī sarežģīto dialogu ar ministriju. Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju konstatēts gan nepietiekams publiskais finansējums, gan izteikts cilvēkresursu trūkums – uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir 3,4 ārsti un 4,2 māsas, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 4,3 un 7,6, turklāt vairāk nekā 40% mediķu ir 55 gadu vecumā vai vecāki.
