Bertai Pīpiņai Rīgā atklās piemiņas plāksni – godinās starpkaru sieviešu ieguldījumu
Rīgā 28. septembrī pie nama Ģertrūdes ielā 69 atklās piemiņas plāksni vienīgajai sievietei starpkaru Latvijas Saeimā Bertai Pīpiņai. Notikums vērš uzmanību arī uz Latvju Sieviešu nacionālās līgas biedreņu darbu, kas veidoja valsts labklājības pamatus.
- gada 28. septembrī, atzīmējot Bertas Pīpiņas 143. dzimšanas dienu, pie nama Ģertrūdes ielā 69 Rīgā tiks atklāta viņai veltīta piemiņas plāksne. Pīpiņa bija vienīgā sieviete starpkaru Latvijas Saeimā.
Iniciatīva plāksnes izveidei aizsākās ar Rīgas iedzīvotājas iesniegtu priekšlikumu pašvaldībai godināt Pīpiņas piemiņu pilsētvidē. Šīs iniciatīvas rezultātā Rīgas dome 2025. gadā piešķīra Bertas Pīpiņas vārdu ielas posmam no Eksporta ielas līdz Citadeles ielai.
Sieviešu darbs pirms valsts institūcijām
Raksta autore, pētījuma par sieviešu sociālo un politisko līdzdalību Latvijā laikposmā no 1920. līdz 1934. gadam autore, norāda, ka daudzas jomas, kuras šodien nodrošina valsts – bērnu veselības aprūpe, mājas vizītes, juridiskā palīdzība, profesionālā izglītība un cīņa pret alkoholismu – pirms simt gadiem balstījās uz sieviešu brīvprātīgu iniciatīvu.
Latvju Sieviešu nacionālā līga, kuras biedrene bija arī Pīpiņa, tiek raksturota kā viens no ietekmīgākajiem pilsoniskās sabiedrības spēkiem starpkaru Latvijā. Kur valsts pārvaldei trūka resursu vai pieredzes, biedrenes izveidoja praktiskus risinājumus un vēlāk centās tos nostiprināt likumos.
Piemēram, 1922. gadā Rīgā vairākas sievietes apvienoja līdzekļus etnogrāfisku cimdu darināšanai, kas laika gaitā izauga par darbnīcu un profesionālās skolas sistēmu ar pasūtījumiem valsts vajadzībām un ienākumu iespējām desmitiem sieviešu. Citas biedrenes nodarbojās ar bērnu ārstēšanu, mājas vizītēm pie jaunajām mātēm, bezmaksas juridiskām konsultācijām un sabiedrības izglītošanu, kā arī sekoja Saeimas darbam.
Balsstiesības, bet ne pilna vienlīdzība
Latvijas sievietes pirmoreiz pilnvērtīgi piedalījās parlamenta vēlēšanās 1920. gadā, ievēlot Satversmes sapulci. Tajā tika ievēlētas sešas sievietes – Aspazija, Valērija Seile, Berta Vesmane, Apolonija Laurinoviča, Klāra Kalniņa un Zelma Cēsniece-Freidenfelde, kopā ar 144 vīriešiem piedaloties valsts pamatlikuma izstrādē.
