Bērnhama pirmā uzruna parlamentā: solījumi un realitātes rēķins
Jaunais Lielbritānijas premjers Endijs Bērnhams pirmajā uzrunā parlamentā solījis vērienīgas pārmaiņas, taču jau saskaras ar pretrunām un sarežģītiem kompromisiem.
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnhams otrdien nāca klajā ar savu pirmo oficiālo paziņojumu parlamentā, solot "atgriezt cerību". 204 minūšu laikā viņš atbildēja uz 125 jautājumiem un iezīmēja plašu reformu loku, kas varētu būtiski mainīt valsts pārvaldību — ja tās visas izdosies īstenot.
Solījumu gūzma
Bērnhams, kurš amatā stājies pirms 43 dienām, norādīja, ka līdz 2034. gadam varētu atcelt Lielbritānijas vairākuma vēlēšanu sistēmu, ja nākamajās vēlēšanās līdz 2029. gadam reformu atbalstīs politiskā vienprātība. Viņš arī pieļāva iespēju ierobežot ziedojumus partijām vai aizliegt ārvalstu finansējumu, lai gan tuvākajā laikā to nedarīs. Premjers apņēmies rudenī iesniegt desmit gadu plānu Anglijas privatizētā ūdenssaimniecības sektora reformai, paātrināt sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, reformēt sociālās aprūpes sistēmu, pārcelt varas iestādes no Londonas, atbrīvot zemi mājokļu būvniecībai un izbeigt bezpajumtniecību, vienlaikus samazinot sociālos pabalstus.
Trešajā stundā viņš apsolīja glābt Džodrelas bankas observatoriju — radio teleskopu kompleksu pie Mančesteras, kuram samazināts finansējums. Bērnhams arī norādīja uz iespēju reformēt vietējo nodokļu sistēmu, kas balstīta uz 1991. gada īpašumu vērtībām.
Realitātes pārbaude
Premjera solījumi jau saskaras ar grūtībām. Viņš netieši pieļāva aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3% no IKP līdz 2030. gadam, taču lēmums atlikts līdz 2027. gada izdevumu pārskatam. Valsts ilgtermiņa aizņēmumu izmaksas ir visaugstākās kopš 1998. gada, un Bērnhams neizslēdza nodokļu celšanu finanšu ministra Džona Hīlija rudens budžetā.
Bērnhams vēlas lielāku uzmanību pievērst iekšpolitikai, tomēr novembrī plāno doties uz COP31 klimata samitu. Viņš solījis drīzumā sniegt paziņojumu par Izraēlas E1 apmetņu projektu Rietumkrastā, kas varētu apdraudēt divu valstu risinājumu — tas var saspīlēt attiecības ar Izraēlu un ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vienlaikus, ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu, Bērnhams norādīja, ka valdība drīzumā varētu apstiprināt vismaz vienu no naftas un gāzes projektiem Ziemeļjūrā.
Viņš kritizēja bijušās premjerministres Lizas Trasas 49 dienu valdīšanu, lai gan iepriekš bija solījis izvairīties no politiskās punktu guvēšanas.
Pagātnes ēna
Premjers norādīja, ka Brexit radījis "desmitgadi ilgu zemu izaugsmi", un solīja tuvināties Briselē, tomēr saglabās 2024. gada apņemšanos nepiedalīties vienotajā tirgū vai muitas savienībā. Sociālās aprūpes reforma prasīs laiku — pārskats pārcelts no 2028. uz 2027. gadu.
Bērnhams atstāja iespēju aizliegt ārvalstu ziedojumus un noteikt maksimālo ziedojumu apmēru, taču arodbiedrības bažījas par savu iemaksu ietekmi. Runājot par pašvaldību nodokļu reformu, viņš atzina, ka pilnīgas pārmaiņas nav iespējamas uzreiz, atgādinot par 1990. gada nemieriem pēc Margaretas Tečeres mēģinājumiem veikt līdzīgu reformu.
Konservatīvo līdere Kemi Bādeneha pārmeta Bērnhamam "svārstīgu" valdību un apsūdzēja viņu pagātnes slavināšanā. Daži leiboristu deputāti privāti atzinīgi novērtēja premjera detalizēto pieeju, lai gan viens atzina, ka uzmanību zaudējis e-pastu kārtošanā. Bijušais premjers Kīrs Stārmers paziņojis, ka pilnībā atkāpsies no parlamenta, līdz ar to deputātu uzmanība tagad pievērsta jaunajam līderim un viņa daudzajiem solījumiem.
