Azerbaidžāna Baku forumā noslēdz darījumus par gandrīz 11 miljardiem dolāru
Otrajā Azerbaidžānas Starptautiskajā investīciju forumā Baku noslēgti 26 līgumi par gandrīz 11 miljardiem dolāru vairākās nozarēs. Valsts turpina piesaistīt lielākos pasaules investīciju pārvaldniekus, cenšoties samazināt atkarību no naftas un gāzes.

Baku šonedēļ noslēdzās otrais Azerbaidžānas Starptautiskais investīciju forums (AIIF), kurā valsts ekonomikas ministrs Mikails Džabarovs paziņoja par 26 noslēgtiem līgumiem kopumā gandrīz 11 miljardu dolāru (aptuveni 9,7 miljardu eiro) vērtībā. Līgumi aptver dažādas nozares — no mākslīgā intelekta un enerģētikas līdz ražošanai.
Ministrs uzsvēra, ka Azerbaidžānas kompānijas arvien vairāk meklē partnerības ne tikai reģionā, bet arī tālākos tirgos, piemēram, ASV un Itālijā. Pagājušajā gadā pirmajā forumā tika parakstīti līgumi par vairāk nekā 10 miljardiem dolāru, no kuriem lielākā daļa attiecās uz nozarēm ārpus naftas sektora.
Šogad forumā un ar to saistītajā infrastruktūras investīciju dialogā piedalījās kompānijas, kuru pārvaldībā kopumā ir aptuveni 30 triljoni dolāru aktīvu, tostarp tādi giganti kā BlackRock, Global Infrastructure Partners un Brookfield Asset Management.
Naftas sektors joprojām dominē
Prezidents Ilhams Alijevs uzrunā norādīja, ka 2025. gadā ar naftu nesaistītās nozares veidoja 72% no IKP, un šī sektora izaugsme kopš 2020. gada vidēji sasniegusi 5% gadā. Tomēr viņš atzīmēja, ka enerģētikas investīcijas joprojām saglabā dominējošu lomu, uzsverot, ka pirms 30 gadiem parakstītie naftas un gāzes līgumi nav mainīti ne par vienu vārdu, kas kalpojis kā uzticamības apliecinājums investoriem.
Saskaņā ar Azerbaidžānas Centrālās bankas datiem, šī gada pirmajā pusgadā valstī piesaistītas ārvalstu tiešās investīcijas vairāk nekā 3 miljardu dolāru apmērā — par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Galvenās investoru valstis ir Lielbritānija, Turcija, Kipra, Krievija un Irāna. Vienlaikus Azerbaidžāna pati eksportējusi kapitālu vairāk nekā 5 miljardu dolāru apmērā, galvenokārt uz Itāliju, Turciju, Lielbritāniju, AAE un Gruziju.
Tūrisms un infrastruktūra kā jaunas iespējas
Forumā tika akcentēta arī tūrisma un infrastruktūras nozaru attīstība, tostarp lielais Kaspijas jūras krasta projekts Sea Breeze. Investoru pārstāvji uzsvēra, ka valsts iestāžu pārvaldības kvalitāte un konsekvence ir viens no galvenajiem faktoriem, kas piesaista starptautisko kapitālu. Jautājums, vai apspriestie miljardi patiešām tiks realizēti, paliek atklāts.


