Autors atskatās uz katoļu svētceļojumiem Latvijā 1991. un 1992. gadā un jautā par to nākotni

Raidījumu vadītājs un pētnieks akadēmiskajā vidē Tālivaldis Kronbergs portālā Delfi publicējis personisku eseju par katoļu svētceļojumiem Latvijā pirms 35 gadiem un mūsdienās. Autors raksta, ka nevēlas salīdzināt nesalīdzināmo, bet vēlas izvērtēt, vai nākamajām paaudzēm pēc vēl 35 gadiem vispār būs, ko salīdzināt.

Svētceļojums kā ticības dzīvesveida daļa

Kronbergs uzsver, ka svētceļojums nav tikai fiziska pārbaudījuma veids, bet arī mēģinājums reliģisko saturu pārvērst rīcībā. Pēc viņa domām, Latvijas medijos radies pārlieku saldināts priekšstats par lēnu pastaigu ar garīgām dziesmām, lai gan patiesībā ceļā sastopami sviedri, slāpes, noberztas kājas un higiēnas grūtības.

Viņš atgādina, ka 1980. gadu beigās, mīkstinoties padomju ierobežojumiem reliģijai, atplauka iepriekš ierobežotas vai aizliegtas prakses. Latvijas katoļiem svarīgs bija 15. augusta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku apmeklējums Aglonā. Līdzās tai autors min Skaistkalnes un Sarkaņu baznīcu, Kuldīgas Svētās Trīsvienības baznīcu, kas pasludināta par svētvietu, kā arī Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcu un Pasienes svētā Dominika baznīcu pie robežas.

Liepāja–Aglona 1991. un 1992. gadā

Autors, tolaik pusaudzis un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ministrants, 1991. gadā piedalījās pirmajā svētceļojumā no Liepājas uz Aglonu un devās arī 1992. gadā. Viņš atceras, ka vecāku rakstiska piekrišana netika prasīta. Ik dienu veica 20–30 kilometrus, nakšņoja teltī kopā ar Rīgas Garīgā semināra audzēkņiem, bet pilsētas kurpes sabojājās aptuveni pie Višķiem. 1991. gadā svētceļojums sākās 27. jūlijā, un ceļā nonāca ziņa par uzbrukumu Lietuvas Medininku robežpunktam. 1992. gadā Aglonā ieradās 13. augustā. Svētceļotājus cienāja un sveica.

Aglonas starptautiskā nozīme

Saeima 1995. gadā pieņēmusi likumu par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā. Kronbergs jautā, kas to apliecina, ja uz 15. augustu nenāk desmitiem tūkstošu ārzemju svētceļotāju, un norāda, ka tā nav mainījušas arī pāvestu vizītes 1993. un 2018. gadā.