Austrālijas jaunā vides aģentūra apstiprina ogļraktuves paplašināšanu līdz 2055. gadam
Austrālijas jaunizveidotā Nacionālā vides aizsardzības aģentūra pirmo reizi apstiprinājusi ogļraktuves paplašināšanu Kvīnslendā, izraisot klimata organizāciju sašutumu. Lēmums pieņemts dienās, kad premjerministrs Entonijs Albanēzi noliedza spriedzi ar Klusā okeāna valstīm par fosilā kurināmā eksportu.
Austrālijas jaunā Nacionālā vides aizsardzības aģentūra, kas darbību sāka 1. jūlijā pēc pērnajām vides likumu reformām, pirmo reizi devusi zaļo gaismu ogļu ieguves projektam. Apstiprināta uzņēmuma BHP Mitsubishi Alliance (BMA) atklātā tipa raktuves Saraji paplašināšana Kvīnslendā, atļaujot līdz 2055. gadam izrakt vēl 55 miljonus tonnu ogļu, ko izmanto tērauda ražošanai.
Aģentūra norādīja, ka apstiprinājums paredz stingrus nosacījumus apdraudēto sugu un ūdens resursu aizsardzībai, tostarp ierobežojumus koalu, ornamentālo čūsku un pļavu baložu dzīvotņu izciršanai. BMA iesniegumā norādīja, ka, iespējams, būs jāizcērt 9,7 hektāri apdraudētas koalu dzīvotnes, 14,2 hektāri neaizsargātu čūsku dzīvotnes, 39 hektāri pļavu baložu dzīvotnes un 3,1 hektārs apdraudēta brigalovas meža. Aģentūras noteiktie maksimālie limiti ir augstāki — līdz 132,5 hektāriem čūsku, 162 hektāriem baložu un 11,5 hektāriem koalu dzīvotņu.
Kritika no klimata organizācijām
Lēmums nāca nedēļā, kad premjerministrs Entonijs Albanēzi Klusā okeāna salu foruma sanāksmē noliedza, ka reģiona valstu vadītāji, kuri baidās no jūras līmeņa celšanās, būtu izteikuši iebildumus pret Austrālijas fosilā kurināmā eksporta plāniem.
Klimata padomes pārstāvis Bens Makleods norādīja, ka ogļu sadedzināšana ārzemēs tērauda ražošanai raktuves darbības laikā radīs aptuveni 120 miljonus tonnu CO2 emisiju, salīdzinot ar Austrālijas kopējām 455 miljonu tonnu ikgadējām emisijām. Viņš uzsvēra, ka klimatam nav svarīgi, vai emisijas rodas elektroenerģijas ražošanai vai tērauda kausēšanai, un atgādināja, ka Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norādījusi — līdz 2050. gadam sasniedzot nulles emisiju mērķi, jaunas ogļraktuves nav nepieciešamas.
Organizācija Greenpeace Australia Pacific norādīja, ka Saraji ir jau 37. fosilā kurināmā projekts, ko apstiprinājusi Albanēzi valdība, un nosauca to par liekulību pret Klusā okeāna valstīm. Vietējā organizācija Environmental Advocacy Central Queensland brīdināja par papildu spiedienu uz apdraudētajām sugām un ūdens kvalitāti Fitzroja upes baseinā plūdu laikā.
