Austrālija var pāriet no fosilā kurināmā eksporta uz atjaunojamo enerģiju, uzskata nākamais COP prezidents
Nākamais ANO klimata sarunu prezidents Kriss Bouens norāda, ka Austrālija, lielākā ogļu un gāzes eksportētāja, var kļūt par atjaunojamās enerģijas lielvalsti, pielāgojoties globālajai pārejai uz nulles emisijām.
Austrālijas klimata un enerģētikas ministrs Kriss Bouens, kurš vadīs novembrī Turcijā gaidāmo COP31 klimata samitu, Bonnā notiekošajās sarunās paziņojis, ka valsts spēs pārvarēt pāreju no fosilā kurināmā eksporta uz tīras enerģijas produktiem. Viņš atzina, ka fosilajam kurināmajam un ar augstu oglekļa saturu precēm tirgus saruks, jo vairāk nekā 80% Austrālijas tirdzniecības partneru ir apņēmušies sasniegt nulles emisiju mērķus.
Bouens uzsvēra, ka Austrālijai ir spēcīgi panākumi atjaunojamās enerģijas jomā – vairāk nekā trešdaļai mājsaimniecību ir saules paneļi, un pēc valdības subsīdiju ieviešanas uzstādīts vairāk nekā 400 000 mazo bateriju. Tas samazinājis pieprasījumu pēc dārgās gāzes elektrostacijām un pazeminājis elektrības rēķinus. Pēc viņa domām, valsts var kļūt par “atjaunojamās enerģijas lielvalsti”, eksportējot zaļo ūdeņradi, elektrību caur kabeļiem un pat tādus pakalpojumus kā zaļo mākslīgo intelektu.
Lai gan Darba partijas valdība kopš ievēlēšanas 2022. gadā apstiprinājusi vairāk nekā 30 fosilā kurināmā attīstības projektus, Bouens aicina gatavoties pārmaiņām. Viņš norādīja, ka dažas Austrālijas politiskās partijas, piemēram, “One Nation”, kas noliedz klimata pārmaiņas, ir ieguvušas atbalstu – aptuveni 30% vēlētāju, tomēr valdība nedrīkst ignorēt globālo tendenci. Bonnas sarunās galvenā tēma ir elektrifikācija, ko Turcijas vides ministrs Murats Kurums nosaucis par “svarīgāko instrumentu” cīņā pret klimata krīzi, uzsverot, ka bez tās nebūs iespējams ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
