Austrālijā gandrīz visas 2019.–2020. gada ugunsgrēkos zaudētās mājas atradušās 100 metru joslā no veģetācijas
Jauns pētījums rāda, ka 94% Jaunajā Dienvidvelsā 2019. un 2020. gada mežu ugunsgrēkos iznīcināto māju atradušās mazāk nekā 100 metru attālumā no viegli uzliesmojošas veģetācijas. Pētnieki brīdina, ka klimata sasilšanas dēļ ar laiku šis attālums var izrādīties nepietiekams.

Austrālijas štatā Jaunajā Dienvidvelsā 94% mājokļu, kas tika iznīcināti 2019. un 2020. gada postošajos mežu ugunsgrēkos („melnā vasara”), atradās mazāk nekā 100 metru attālumā no viegli degošas veģetācijas, piemēram, kokiem. To secināts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā International Journal of Wildland Fire. Rezultāti apstiprina, ka iestāžu izmantotā riska kartēšanas metode lielā mērā darbojas, taču pētnieki norāda: ja klimata pārmaiņu dēļ ugunsgrēku apstākļi turpinās pasliktināties, ieteicamos attālumus starp mājām un veģetāciju varētu nākties palielināt.
Kas pētīts
Ar 100 metru joslu tiek noteiktas ugunsgrēku apdraudētās teritorijas. Šīs kartes izmanto ugunsdzēsēji, plānojot darbu ar iedzīvotājiem, kā arī plānošanas iestādes, vērtējot, cik ugunsdrošām jābūt jaunām ēkām un pārbūvēm. Kopumā Jaunajā Dienvidvelsā tika zaudētas 2475 mājas. Visā Austrālijā iznīcinātas vairāk nekā 3000 māju, gāja bojā 33 cilvēki, bet gandrīz 3 miljardi savvaļas dzīvnieku tika nogalināti vai pazaudēja mājas.
Pētījuma vadītājs, Volongongas universitātes asociētais profesors Ouens Praiss (Owen Price), kurš specializējies ugunsgrēku riskos, sacīja, ka 100 metru noteikums ir „diezgan precīzs”. Tomēr, analizējot ugunsbīstamības indeksu dienās, kad mājas tika zaudētas, atklājās, ka ekstremālos un katastrofālos apstākļos dega arī mājas, kas atradās tālāk par 100 metriem. Viņaprāt, tas ir brīdinājuma signāls, jo globālā sasilšana indeksu pasliktinās. Pētījumā arī atzīmēts, ka pašreizējais regulējums laika gaitā var kļūt mazāk noderīgs.
Iestāžu reakcija
Jaunās Dienvidvelsas lauku ugunsdzēsības dienesta pārstāve Melisa O’Halorana (Melissa O’Halloran) uzsvēra, ka mājām apdraudētajās zonās jābūt būvētām pēc augstākiem standartiem. Viņa norādīja, ka 2019. gada apstākļi bija ārkārtēji, tomēr arī tajos politika lielā mērā izturējusi pārbaudi. Dienests pārskata savu galveno ugunsdrošības politiku, ņemot vērā pieaugošos klimata riskus.
Dienesta inspektors Džeimss Moriss (James Morris) brīdināja, ka šogad paaugstināts risks ir štata ziemeļos, centrālajos rietumos un tālajos dienvidu piekrastes apgabalos, kur bijis daudz nokrišņu un veģetācija var strauji izžūt. Viņš pieļāva, ka gaidāma sarežģīta ugunsgrēku sezona.

