Atklāts antibiotiku megaklasteris — jauna stratēģija cīņai pret superbaktērijām

Jauns atklājums cīņā pret rezistenci

Zinātnieki no Makmastera universitātes Ontārio, Kanādā, ziņojuši par nozīmīgu atklājumu, kas varētu mainīt antibiotiku izstrādes pieeju. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj lielu gēnu kopu – tā dēvētu megaklasteri – Streptomyces baktērijās, kas ražo četras dažādas molekulas, kas sinerģiski traucē baktēriju dzīvībai svarīgā biotīna (B7 vitamīna) sintēzes ceļu.

Kā darbojas megaklasteris

Līdz šim antibiotiku meklējumos pētnieki koncentrējās uz atsevišķiem biosintētisko gēnu klasteriem (BGC), kas ražo vienu aktīvu molekulu. Tomēr Brauna komanda identificēja četru klasteru apvienojumu – megaklasteri, kas rada nevis vienu, bet četras molekulas. Trīs no tām – stravidīni, acidomicīni un dapamicīni – katrs bloķē atšķirīgu enzīmu biotīna sintēzes ķēdē. Ceturtā molekula, α-Me-KAPA, darbojas kā „mānītāja” – tā aizstāj dabisku biotīna prekursoru, novedot pie nederīga biotīna līdzinieka. Turklāt megaklasteri ieskauj gēni, kas kodē streptavidīnu – proteīnu, kas saista un uzkrāj biotīnu.

Efektivitāte eksperimentos

Testos mēģenēs un ar pelēm megaklastera produkti iznīcināja dažādas baktērijas, un, lietoti kopā, tie bija ievērojami stiprāki. Stīvens Raterfords no Genentech komentārā Nature norāda, ka šis atklājums parāda, kā dabiskā evolūcija jau ir radījusi efektīvas antibiotiku kombinācijas, pret kurām baktērijām var būt grūtāk izstrādāt rezistenci.

Ceļš uz klīnisko lietojumu

Lai gan līdz klīniskai lietošanai vēl tāls ceļš – nepieciešami papildu pētījumi, molekulu optimizācija un dārgi klīniskie izmēģinājumi –, pētnieki uzskata, ka megaklasteru meklēšana var atdzīvināt dabisko produktu antibiotiku izstrādi. Šī pieeja liek atteikties no atsevišķu molekulu izolēšanas par labu veselu dabisko sinerģisko sistēmu rekonstrukcijai.