ASV un Krievija no ANO ieroču-ŠI līguma projekta izsvītrojušas ētikas prasības

Sākotnēji septembra sākumā simtiem diplomātu pulcējās Ženēvā, lai izstrādātu pirmo globālo vienošanos par nāvējošu autonomu ieroču izmantošanu. Kā ziņo laikraksts The Washington Post, atsaucoties uz trim ar sarunu gaitu iepazīstinātām personām un dokumentiem, sarunu pēdējā dienā ASV un Krievijas pārstāvji slēgtā sanāksmē 15 stundu garumā pārstrādāja dokumentu, katrai valstij iesaistot aptuveni 10 juristu — būtiski vairāk nekā citām delegācijām.

Kādas prasības tika izņemtas

Pēc avotu teiktā, diplomāti izņēma formulējumu, kas pieprasīja autonomajai sistēmai darboties "paredzamā" un "uzticamā" veidā, kā arī punktu par pienākumu ņemt vērā ētiskus apsvērumus ŠI ieroču lietošanā. Tāpat tika svītrota prasība, ka cilvēkiem jāpārbauda ŠI noteiktie militārie mērķi pirms uzbrukuma veikšanas. Kāds no sarunu dalībniekiem redakcionālo procesu raksturojis kā "nāvi no tūkstoš nelieliem iegriezumiem".

Konteksts

Diskusijas Ženēvā notika laikā, kad Pentagons cenšas ātri integrēt ŠI kaujas stratēģijā, vienlaikus turpinoties debatēm par attīstīta ŠI eksistenciāliem riskiem. Izdevums norāda, ka ASV militārie spēki jau izmantojuši uzņēmuma Anthropic ŠI, lai pirmajās 24 konfliktā ar Irānu stundās identificētu un uzbruktu gandrīz 1000 mērķiem. Human Rights Watch bruņojuma jautājumu direktores vietniece Veriti Koila brīdinājusi, ka noteikumu vājināšana ļaus mašīnām pieņemt lēmumus par dzīvību un nāvi bez cilvēka kontroles, palielinot kaitējumu civiliedzīvotājiem un paātrinot pāreju uz riskantāku, automatizētu karadarbību.

ASV Aizsardzības ministrija 2023. gada janvārī atjaunināja direktīvu par autonomu ieroču sistēmām, kas paredzēja līdzīgas prasības kā tagad izņemtās no ANO dokumenta. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs 2024. gada augustā aicināja līdz 2026. gadam noslēgt saistošu starptautisku līgumu, lai pilnībā aizliegtu sistēmas, kas darbojas bez cilvēka kontroles. Tā paša gada decembrī ANO Ģenerālā asambleja ar lielu balsu vairākumu pieņēma pirmo rezolūciju par nāvējošiem autonomiem ieročiem — pret balsoja vien Krievija, Baltkrievija un Ziemeļkoreja.