ASV plāno ieņemt Irānas Khargas salu un pārņemt kontroli pār tās naftas infrastruktūru, paziņojis Tramps

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 11. jūnijā, paziņoja par jauniem triecieniem pret Irānu un norādīja, ka ASV spēki drīzumā pārņems kontroli pār valsts galvenajiem naftas infrastruktūras objektiem. Savā ierakstā sociālajā tīklā Truth Social Tramps solīja, ka ASV militārpersonas „ļoti spēcīgi” triecīs pret Irānu jau šovakar un tuvākajā laikā ieņems Khargas salu un citus naftas infrastruktūras punktus, lai pilnībā kontrolētu Irānas naftas un gāzes tirgus, līdzīgi kā tas noticis ar Venecuēlu.

Khargas sala ir būtiska Irānas naftas eksportam – aptuveni 90% no valsts jēlnaftas eksporta tiek izvesti caur šo salu, galvenokārt uz Ķīnu un citiem Āzijas tirgiem. Sala atrodas Persijas līča ziemeļos, tās garums ir aptuveni 8 kilometri, bet platums – 4–5 kilometri. Tajā atrodas plaša infrastruktūra, tostarp uzglabāšanas tvertnes, cauruļvadi un jūras iekraušanas termināļi. Šeit saplūst cauruļvadi no vairākiem lielākajiem Irānas naftas laukiem, pirms jēlnafta tiek iekrauta tankkuģos. Naftas eksports ir viens no galvenajiem Irānas valdības ienākumu avotiem, padarot Khargas salu par kritiski svarīgu ekonomisku aktīvu.

Trampa paziņojums nācis pēc trešās dienas, kad ASV un Irāna apmainījušās ar triecieniem, tuvojoties pilna mēroga kara atsākšanai Tuvajos Austrumos. Amerikāņu uzbrukums, kas Turcijā ilga līdz ceturtdienas rītam, bija intensīvāks un plašāks nekā iepriekšējā dienā. Irāna sniedza maz informācijas par postījumu apmēriem un paziņoja, ka atbildējusi ar uguni uz Kuveitu, Bahreinu un Jordāniju, tāpat kā iepriekšējā dienā.

ASV militārpersonas turpināja bloķēt Irānas ostas, ceturtdien paziņojot, ka ar raķetēm atspējojušas tankkuģi, kas mēģināja transportēt Irānas naftu. Indijas amatpersona norādīja, ka ASV trieciens citam tirdzniecības kuģim šīs nedēļas sākumā nogalināja trīs Indijas jūrniekus.

Jaunā apšaude notika laikā, kad sarunas par kara izbeigšanu ir apstājušās, un Tramps brīdināja, ka Teherānai būs „jāmaksā” par progresa trūkumu sarunās. Irānas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņojumā norādīja, ka ASV uzbrukumi „efektīvi padarījuši pamieru bezjēdzīgu”, tomēr nepaziņoja par tā atcelšanu.

Sarunu centrā ir Irānas kontrole pār Hormuza šaurumu, kas traucējusi globālo enerģijas piegādi, paaugstinājusi degvielas cenas un sadārdzinājusi pārtikas un citu pamatpreču cenas ārpus reģiona. Irāna ceturtdien paziņoja, ka šaurums ir slēgts, taču nebija skaidrs, ko tas nozīmē, jo Teherāna kopš kara sākuma būtiski ierobežojusi satiksmi caur to. ASV Centrālā pavēlniecība apstrīdēja šo apgalvojumu, un Tramps trešdien paziņoja, ka ASV pēdējās nedēļās veikušas slepenu misiju, lai izvadītu kuģus caur šaurumu.

Abas puses joprojām ir domstarpībās par Irānas kodolprogrammu, kuru Teherāna apgalvo, ka ir miermīlīga, bet ASV un Izraēla baidās, ka to varētu izmantot kodolieroču izgatavošanai, ņemot vērā lielos augsti bagātinātā urāna krājumus. ASV un Izraēla norādīja, ka galvenais iemesls, kāpēc tās 28. februārī sāka karu, bija nodrošināt, lai Irāna nekad nespētu izgatavot kodolieročus.