ASV Pārstāvju palātā bremzē Grema sankciju likumprojektu pret Krieviju
Likumprojekts par sankcijām pret Krieviju, ko augustā ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja Senāts, ASV Pārstāvju palātā saskaras ar aizvien pieaugošu pretestību un, visticamāk, netiks virzīts līdz starpvēlēšanām novembrī.
Likumprojekts, ko izstrādājis pērn jūlijā mirušais senators Lindsijs Grems, paredzētu Trampam tiesības noteikt 100 procentu nodevas pieciem lielākajiem Krievijas naftas un dabasgāzes importētājiem, kā arī piecām valstīm, kas palīdz Krievijai apiet energosankcijas. Lielākie Krievijas naftas produktu pircēji ir Ķīna, Indija un Turcija.
Senāts likumprojektu 7. augustā atbalstīja ar balsojumu 86 pret 11, kas lielā mērā atspoguļoja kolēģu vēlmi pieminēt Gremu pēc viņa pēkšņās nāves. Tomēr Pārstāvju palātā attieksme pret iniciatīvu ir daudz piesardzīgāka.
Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons ceturtdien pauda šaubas, vai likumprojektu izdosies izvirzīt balsojumam pirms 3. novembra starpvēlēšanām, daļēji tāpēc, ka likumdevēji tuvāko divu mēnešu laikā Vašingtonā strādās tikai dažas dienas. Džonsons norādīja, ka pret pasākumu iebilst vadošie demokrāti ārlietu un nodokļu komitejās, un arī atsevišķas republikāņu grupas Pārstāvju palātā pauž bažas.
Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Braiens Masts skaidroja, ka tiek vērtēta likumprojekta iespējamā ietekme uz degvielas cenām — ja Indija un citi Krievijas naftas pircēji pārorientētos uz citu valstu naftas tirgiem, tas varētu izraisīt cenu kāpumu. Degvielas cenas jau strauji augušas kara ar Irānu dēļ, un tas tiek uzskatīts par risku republikāņu vairākumam Kongresā pirms novembra vēlēšanām.
Demokrāti savukārt pauž bažas, ka Tramps varētu izmantot šo likumu kā jaunu juridisku pamatu plaša mēroga muitas nodevu ieviešanai, jo pašreizējās nodevas tiek apstrīdētas tiesā. Ja Džonsons vēlēsies likumprojektu virzīt paātrinātā kārtībā, kas prasa divu trešdaļu balsu, viņam būs nepieciešams plašs demokrātu atbalsts.
Pret likumprojektu iebilst arī mazumtirdzniecības nozare un ietekmīgā Amerikas Tirdzniecības palāta, kas baidās no jaunu plašu muitas nodevu ieviešanas. Likumprojekta līdzautors, demokrātu senators Ričards Blūmentāls, iepriekš pauda cerību, ka dokuments galīgi tiks pieņemts 2026. gada septembrī. Likumprojekts paredzētu arī pagarināt jau esošās sankcijas pret Irānu.
