ASV naftas rezerves nokritušas līdz zemākajam līmenim kopš 1983. gada
Karš ar Irānu un ierobežotā kuģošana Hormuza šaurumā ASV stratēģiskās naftas rezerves novedušas līdz 45 gadu zemākajam līmenim, kas var ietekmēt naftas cenas arī Latvijā.
ASV stratēģiskās naftas rezerves ir sarukušas līdz apjomam, kāds nav novērots kopš 1983. gada – pašreizējais krājums nodrošinātu valstij aptuveni 43 dienu jēlnaftas patēriņu. Par to, atsaucoties uz "Bank of America Global Research" un ASV federālajiem datiem, vēsta izdevums "The Hill".
Krājumu samazināšanās skaidrojama ar karadarbību ar Irānu un ilgstoši ierobežoto kuģošanu Hormuza šaurumā, caur kuru parasti plūst līdz piektdaļai pasaules naftas. Prezidenta Donalda Trampa administrācija pēdējos mēnešos no rezervēm izlaidusi naftu, lai bremzētu enerģijas cenu kāpumu. No apstiprinātajiem 172 miljoniem barelu, ko paredzēts realizēt 120 dienu laikā, tirgū jau nonākuši aptuveni 108,6 miljoni barelu, bet rezervēs palikuši ap 304,8 miljoniem barelu.
Neraugoties uz to, ASV naftas pārstrādes rūpnīcas jūlija beigās strādājušas ar 96,5% jaudu, kas liecina par augstu pieprasījumu pēc jēlnaftas. Jūnijā panāktā vienošanās ar Irānu par drošas kuģošanas atjaunošanu izrādījās īslaicīga, un jūlija sākumā uzbrukumi atsākās, izraisot straujas cenu izmaiņas – Brent jēlnafta vienā dienā sadārdzinājās par vairāk nekā 5%, sasniedzot 78,02 dolārus par barelu, bet WTI pieauga līdz 73,52 dolāriem. Daļā Āzijas valstu ieviesti taupības pasākumi, savukārt Ķīna, kurai ir ievērojami lielākas rezerves, samazinājusi naftas importu.
Ietekme uz pasaules ekonomiku
Sarūkošās ASV rezerves mazina valsts spēju ātri reaģēt uz jauniem piegādes satricinājumiem. Ja situācija Hormuza šaurumā vai plašāks konflikts Tuvajos Austrumos saasinātos, var iestāties jauns cenu kāpums, kas sadārdzinātu degvielu, aviāciju, kravu pārvadājumus un galarezultātā arī plaša patēriņa preces.
Kas sagaidāms Latvijā
Lai gan Latvija no ASV rezervēm tieši neatkarīga, vietējās degvielas cenas seko pasaules un Eiropas naftas tirgum. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka jūlija pirmajās trīs nedēļās Brent nafta sadārdzinājās par 3,6%, bet gāzeļļa Eiropā – par 17,4%, kam sekoja dīzeļdegvielas cenu kāpums Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Degvielas sadārdzināšanās jau šopavasar bija būtisks inflācijas virzītājspēks. Ģeopolitiskās spriedzes dēļ valdība šogad samazinājusi akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, un Ekonomikas ministrija ierosinājusi šo atvieglojumu pagarināt līdz septembra beigām.
