ASV atsakās pārdot Tomahawk raķetes Vācijai – vēl viens solis drošības atdalīšanā no Eiropas
Pentagons atteicies pārdot Vācijai tāldarbības Tomahawk raķetes, kas ir jaunākā pazīme ASV politikai attālināties no Eiropas aizsardzības. Bijušais NATO vēstnieks norāda, ka Vašingtona tagad aktīvi veicina drošības atdalīšanos, baidoties no Krievijas reakcijas.
Pentagona lēmums nepārdot Vācijai tāldarbības Tomahawk spārnotās raķetes liecina par jaunu posmu ASV un Eiropas drošības attiecībās. Šis solis seko virknei citu ASV karaspēka samazināšanas pasākumu Eiropā: 5000 karavīru izvešana no Vācijas, plānotā Tomahawk raķešu bataljona izvietošanas apturēšana un ievērojami samazināts ASV gaisa, jūras un sauszemes spēku ieguldījums NATO aizsardzībā.
Lai gan Pentagons šīs izmaiņas skaidro ar nepieciešamību pārdalīt Eiropas un ASV ieguldījumu kontinenta aizsardzībā, Tomahawk pārdošanas pārtraukšana atklāj satraucošāku realitāti. Vašingtona ne tikai vairs neizvieto dziļas precīzās triecienu sistēmas Eiropā, bet arī liedz sabiedrotajiem iespējas tās iegādāties, baidoties no Krievijas reakcijas. Tādējādi ASV aktīvi veicina savas drošības atsaistīšanu no Eiropas.
Bailes no atsaistīšanas nav jaunas – tās radās jau 20. gadsimta 50. un 70. gados. 1979. gadā NATO, reaģējot uz Padomju Savienības SS-20 raķešu izvietošanu, nolēma izvietot tāldarbības kodolraķetes, kas noveda pie 1987. gada INF līguma, kurš aizliedza vidēja darbības rādiusa raķetes. Šo līgumu 2019. gadā izbeidza Trampa administrācija, apsūdzot Krieviju tā pārkāpšanā.
Atšķirībā no pagātnes, kad atsaistīšanos izraisīja PSRS rīcība, tagad tā ir ASV politikas rezultāts. Valsts sekretārs Marko Rubio norādījis, ka NATO ir kļuvusi par vienvirziena ielu, kurā Amerika aizsargā Eiropu, bet sabiedrotie neatbild. Tomēr, kad Eiropa cenšas aizsargāt sevi, pat pērkot amerikāņu aprīkojumu, atbilde ir atteikums.
Eiropa reaģē, palielinot aizsardzības izdevumus un izstrādājot savas tāldarbības spējas, tostarp ar divējāda lietojuma kodolspējām. Tās būs suverēnas sistēmas, kurām Vašingtona nevarēs noteikt izmantošanas noteikumus. Tas savukārt vēl vairāk mudinās ASV norobežoties no Eiropas, lai neiesaistītos karā ar Krieviju.
Atsaistīšana nenozīmē, ka Eiropa paliks neaizsargāta – tā nozīmē, ka Eiropas un Amerikas drošība vairs netiek uztverta kā nesaraujami saistīta. Tas var pielikt punktu integrētajai atturēšanas sistēmai, kas nodrošināja mieru pēdējos 80 gados.
