ASV atsāk uzbrukumus Irānai; Teherāna atbild ar triecienu ASV bāzēm Jordānijā

Uzbrukumi atsākas pēc mēneša klusuma

ASV Centrālais militārais komandcentrs (Centcom) svētdien, 30. augustā, paziņoja par triecienu Irānas Larakas salai, kas atrodas stratēģiski svarīgajā Hormuzas šaurumā. Tie bija pirmie ASV uzbrukumi Irānai vairāk nekā mēneša laikā. Centcom pārstāvis Tims Hokinss norādīja, ka mērķēti tikuši divi Islāma revolucionārās gvardes korpusa (IRGC) raķešu palaišanas iekārtas, jo tika novērots, ka gvardes spēki gatavojas palaist jūras mīnām lādētas raķetes uz Hormuzas šaurumu.

Upuri un Irānas atbilde

Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka ASV uzbrukums prasījis dzīvības un radījis ievainojumus, taču precīzu skaitli nenorādīja. Irānas ziņu aģentūra Tasnim savukārt min divus bojāgājušos un divus ievainotos. Gvarde solīja atriebību par šo, kā tā to dēvēja, "agresiju", un pirmdien, 31. augustā, paziņoja, ka ar ballistiskajām raķetēm un droniem uzbrukusi ASV militārām mērķiem Jordānijā — divām bāzēm, trāpot tehniskajās un apkopes iekārtās, kā arī gaisa kuģos. Gvarde brīdināja, ka jebkura turpmāka naidīga rīcība sastapsies ar vēl spēcīgāku pretreakciju.

Jordānijas armija paziņoja, ka pirmdien tās gaisa telpā iznīcinājusi astoņas raķetes, nenorādot to izcelsmi.

Konflikta konteksts un Hormuzas šaurums

Karš sākās šā gada 28. februārī ar Izraēlas un ASV triecieniem Irānai. Kopš tā laika Irāna bloķē Hormuzas šaurumu, caur kuru pirms kara tika transportēta apmēram piektā daļa pasaules naftas un gāzes. ASV savukārt uzturē Irānas ostu blokādi. Centcom paziņoja, ka pagājušajā nedēļā pabeigusi starptautisko kuģošanas ceļu atmīnēšanu šaurumā un ka spēki gatavi aizsargāt brīvu tirdzniecības kustību šajā svarīgajā jūras ceļā.

Pēc jauno uzbrukumu ziņām naftas cenas pirmdien Āzijas tirdzniecībā kāpa — "Brent" markas barels sadārdzinājās par 2,51%, sasniedzot 90,31 dolāru, bet ASV "West Texas Intermediate" pieauga par 2,41% līdz 85,41 dolāram par barelu.

Ekonomiskais spiediens turpinās

ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka Valsts kase katru nedēļu izziņos jaunas sekundārās sankcijas pret Irānu, sākotnēji koncentrējoties uz bankām — pēc tam, kad piektdien tika sankcionētas Ēģiptes bankas "Banque Misr" Apvienoto Arābu Emirātu filiāles par iespējamām finanšu saitēm ar Irānu. Pirmdien un otrdien Besents vada G20 finanšu ministru sanāksmi ASV. Ķīna paziņojusi, ka "stingri" aizstāvēs savas intereses un sadarbību ar Irānu; Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pirmdien piedalās Šanhajas sadarbības organizācijas samitā Kirgizstānā, kur gaidāmi arī Irānas prezidents Masuds Pezeškjans, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Pakistānas premjerministrs Šahbazs Šarifs, kura valsts pilda starpnieka lomu. Lai gan Pezeškjans atzinis, ka valsts saskaras ar "daudzām ekonomiskām grūtībām", Teherāna apgalvo, ka ASV ekonomiskais spiediens tai nedos "neko".