Ārvalstu brīvprātīgie Ukrainas armijā sūdzas par birokrātiju un negodīgu attieksmi
ANO ekspertu grupa gatavo ziņojumu par ārvalstu brīvprātīgo dienesta apstākļiem Ukrainas bruņotajos spēkos, kurā varētu būt kritika par dokumentu trūkumu un kavētiem maksājumiem kritušo tuviniekiem. Ukrainska Pravda intervētie karavīri stāsta par nepietiekamu apmācību, neizsniegtiem statusa dokumentiem un pieprasītiem neoficiāliem maksājumiem.
ANO Darba grupa jautājumos par algotņiem 2026. gada septembrī plāno prezentēt ziņojumu par ārvalstnieku, tostarp kolumbiešu, iesaisti bruņotos formējumos vairākās valstīs, arī Ukrainā. Pētījumā intervēti aptuveni tūkstoš kara veterānu un viņu ģimeņu locekļu. Ukrainska Pravda avoti diplomātiskajās aprindās norāda, ka ziņojumā varētu būt kritika par apstākļiem, kādos Ukrainā dien ārvalstu brīvprātīgie.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs apstiprināja, ka ministrija zina par gatavojamo ziņojumu un jau lūgusi Darba grupas sekretariātam iekļaut Ukrainas puses komentārus, kā arī aicinājusi ANO ekspertus apmeklēt Ukrainu, lai izvērtētu konkrētos gadījumus.
Trūkstoši dokumenti un neoficiāli maksājumi
Ziņojumā varētu tikt uzsvērts, ka kritušo ārvalstnieku ģimenēm nav izmaksāti tiem pienākošies pabalsti, kā arī grūtības, ar kādām karavīri saskaras, mēģinot apstiprināt savu kaujinieka statusu. Veterāne un žurnāliste Ļera Burlakova, kas strādā ar ārvalstu brīvprātīgajiem, stāsta, ka daudzi no viņiem pamet Ukrainu birokrātijas dēļ.
Amerikānis ar segvārdu "Gator", kurš 2023. gadā pievienojās Starptautiskajai leģionai, kritizē pamata militāro apmācību — viņš stāsta, ka no februāra līdz maijam izšāvis vien septiņas patronas. Vēlāk viņš kopā ar citiem brīvprātīgajiem izveidoja triecienvienību "Chosen Company" un pievienojās 59. brigādei. Pēc ievainojuma viņš gadiem nav saņēmis pilnu dokumentu komplektu, tostarp kaujinieka statusa apliecību, kas apgrūtina viņa atgriešanos dienestā.
Burlakova stāsta par gadījumu, kad no 40 ārvalstnieku apmācības grupas militāro apliecību saņēmuši tikai trīs, un daži no pārējiem vēlāk krituši kaujā, viņu ģimenēm nesaņemot pabalstus. Gator arī apgalvo, ka daži "Chosen Company" karavīri no štāba virsniekiem saņēmuši lūgumu maksāt aptuveni 560 ASV dolāru par dokumentu noformēšanu — viņš pats maksājis divreiz. 59. brigādes vadība paziņoja, ka par šādiem maksājumiem dzird pirmo reizi un solīja izmeklēšanu.
Imigrācijas šķēršļi
Daži ārvalstu brīvprātīgie, piemēram, dienvidāfrikānis Martins un baltkrievi, dienesta laikā riskē ar kriminālvajāšanu savā dzimtenē un cer palikt Ukrainā, taču saskaras ar sarežģītu uzturēšanās atļauju kārtību. Tiesību aizstāvji norāda, ka nesenie likumu grozījumi samazinājuši nepieciešamo dienesta laiku imigrācijas atļaujas saņemšanai no trīs gadiem līdz vienam.
