Arhitekts: Tallina nav gatava plaša mēroga slēpšanai
Arhitekts Toivo Tammiks brīdina, ka Tallinai trūkst sagatavotu slēpņu, un masveida evakuācija nav reāla. Viņš aicina pielāgot esošās un jaunās pazemes telpas, kā arī aktīvi risināt jautājumu kopienu līmenī.
Tallina saskartos ar nopietnām problēmām, ja desmitiem tūkstošu cilvēku pēkšņi būtu jāmeklē patvērums, brīdina arhitekts Toivo Tammiks. Viņš norāda, ka Igaunijas galvaspilsētā nav pietiekami daudz labi sagatavotu vietu, kur cilvēki varētu ātri un droši slēpties ārkārtas situācijā. Pēc viņa domām, masveida evakuācija mūsdienu karadarbībā nav reāls risinājums.
Tammiks uzsver, ka cilvēki vislabāk tiek galā vietās, kur viņi ir pieraduši atrasties – pie savām mājām, darba vietām vai vietējiem veikaliem. Tieši tur viņiem ir jābūt iespējai slēpties. Tajā pašā laikā viņš neuzskata, ka došanās pagrabā vienmēr ir droša, jo daudzi pagrabi ir sliktā stāvoklī un krīzes brīdī paši var kļūt par bīstamības avotu. Tomēr dažus pagrabus var pielāgot salīdzinoši ātri – piemēram, aizklājot logu atvērumus ar smilšu maisiem. Ja priekšā ir jau apmēram 60 centimetru augsnes, tas apturēs šķembas, kas nāk caur logu.
Ilgākai uzturēšanās ir jāņem vērā arī ūdensapgāde, sanitārija un ventilācija. Tammiks iesaka dzīvokļu biedrībām sākt aktīvi risināt šo jautājumu un izpētīt pieejamos atbalsta pasākumus. Pēc viņa domām, problēma ir plašāka par atsevišķu pagrabu stāvokli. Visā būvniecībā būtu jāsāk ņemt vērā, kā esošās un jaunās pazemes telpas var izmantot slēpņošanai ārkārtas situācijās. "Mēs, iespējams, nevaram uzbūvēt specializētas telpas, kas aptver tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu kvadrātmetru, tāpēc būtu labi, ja tās varētu izmantot vairākiem mērķiem," saka Tammiks.
Viņš piebilst, ka iespējas izveidot slēpņu telpas bieži tiek palaistas garām jau jauno ēku projektēšanas fāzē. Kā piemēru viņš min skolu un bērnudārzu projektus, kur dizaineri ir ierosinājuši slēpņu zonas pagrabos, bet tie nav īstenoti. "Tā kā likumdošanas ietvars joprojām pieļauj to nedarīt, tas netiek darīts," norāda Tammiks.
Viņš uzskata, ka daudzos gadījumos, veicot korekcijas jau notiekošajos būvprojektos, var radīt ievērojamu pievienoto vērtību par salīdzinoši nelielām papildu izmaksām. "Varbūt jūs zaudējat mēnesi, varbūt būvniecības izmaksas palielinās par desmit procentiem, bet jūs iegūstat veselu kompleksu," viņš saka.
Pēc Tammika domām, drošības situācija sāks ietekmēt arī pilsētplānošanu plašākā mērogā. Viņš atsaucas uz pieredzi Ukrainā, kur cilvēkiem jārēķinās ar dronu draudiem un jāizmanto esošā pazemes infrastruktūra slēpņošanai. "Kā mēs pārvietojamies no vietas uz vietu, kā mēs aizsargājamies no droniem, kā notiek pārvietošana – šie faktori maina pilsētdizaina paradigmu," saka Tammiks, minot Kijivas dziļo metro tīklu kā piemēru, kas kara laikā pilda slēpņa funkciju.
Viņš piebilst, ka risinājumi nav atkarīgi tikai no valsts vai pašvaldībām. Pēc viņa domām, arī indivīdi var novērtēt, kādas iespējas viņiem pašiem ir briesmu gadījumā. Risinājumi var būt dažādi – no esošo pagrabu uzlabošanas līdz vienkāršu aizsargkonstrukciju būvēšanai publiskās vietās. Viņš norāda, ka Igaunija vēsturiski ir attīstījusies ar kolektīvu kopienas piepūli, un tagad šāda pieeja atkal ir nepieciešama. "Tagad atkal ir kopienu laiks," saka Tammiks.
Tammiks uzsver, ka situāciju nevajadzētu novērtēt par zemu. "Situācija ir nopietna. Ja vēlaties, lai lietas paliktu mierīgas, ir nepieciešamas lielas pūles."
