Aptaujas: latviešu valodas nozīme ikdienā pieaug, valsts pastiprina valodas politiku
Valsts valodas dienā apkopotas jaunākās aptaujas un izmaiņas Latvijas valodas politikā: pēc pārejas uz mācībām latviski 66% skolēnu, kuriem tā nav dzimtā valoda, atzīst, ka zināšanas palīdz ikdienā. Pastiprināti arī sodi un mainīts sabiedriskā medija regulējums.
Latvijā Valsts valodas dienā publiskotas jaunākās aptaujas un pārskats par valsts centieniem stiprināt latviešu valodu, kā arī par tiesiskā regulējuma izmaiņām un nākamajiem plānotajiem pasākumiem. Dati liecina, ka valodas loma ikdienā un sabiedrības prasības pēc tās kvalitātes pieaug.
Skolu reforma un aptauja
Viena no būtiskākajām pēdējo gadu izmaiņām ir pāreja uz mācībām valsts valodā jeb vienotas skolas ieviešana. Tā sākās 2023. gadā un noslēdzās 2025. gada 1. septembrī, kad izglītību tikai latviešu valodā uzsāka arī pēdējās mazākumtautību programmu klašu grupas.
Reformas novērtēšanai 2025. gada beigās aptaujāti vairāk nekā 10 000 respondentu no 100 skolām un 163 pirmsskolas iestādēm 24 pašvaldībās. Rezultāti kopumā atzīti par pozitīviem. Starp skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, 66% norādīja, ka skolā apgūtās zināšanas palīdz ikdienā, bet 74% mācību stundas saprot pilnībā vai lielākoties. Visbiežāk valodu lieto internetā, pulciņos un sporta treniņos. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka izpratne un pārliecība par savām prasmēm pieaug līdz ar vecumu.
Prasības medijos
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzdevumā veiktajā trešajā pētījumā par valodas lietojumu un kvalitāti elektroniskajos medijos secināts, ka kopš 2023. gada pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem svarīga pareiza valoda. Ziņu raidījumos tas svarīgi 92% respondentu, kultūras un izglītojošā saturā 91%, izklaidē 81%. Visstraujāk – par pieciem procentpunktiem – pieaugusi prasība izklaides saturā.
Regulējuma izmaiņas
Kredītiestādēm līdz 2026. gada 30. septembrim bija jānodrošina pakalpojumi latviešu valodā. 2026. gada augustā stājās spēkā Administratīvo sodu likuma grozījumi, kas palielina naudas sodus, piemēram, par necieņu pret valsts valodu, tās nelietošanu amata pienākumos vai informācijas nenodrošināšanu valsts valodā. No 2027. gada 1. janvāra sabiedriskais medijs saturu mazākumtautību valodās, arī krievu, varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ārkārtējās situācijās vai dezinformācijas atspēkošanai.
Nākamie soļi
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2026.–2027. gada īstenošanas plānā, kas apstiprināts septembrī, uzsvērta valodas apguve, pedagogu pilnveide, atbalsts bezdarbniekiem, kā arī pētniecība, tostarp latgaliešu un lībiešu valodas jomā.
