ANO asamblejā Ukraina un Krievija apmainās asiem brīdinājumiem pirms ziemas
ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā Ukrainas un Krievijas pārstāvji izteikuši asus paziņojumus par gaidāmo ziemu un triecieniem energoinfrastruktūrai, kamēr ASV mudina uz diplomātisku risinājumu un Krievija uzstāj uz ilgtermiņa mieru, nevis pamieru.
ANO 81. Ģenerālās asamblejas sesija Ņujorkā kļuvusi par jaunu paziņojumu platformu saistībā ar karu Ukrainā. Uzstājoties ANO galvenajā tribīnē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis Krieviju, ka gaidāmā ziema var būt sāpīga arī pretējai pusei, ja netiks sperti deeskalācijas soļi vēl pirms aukstā laika iestāšanās.
Abas puses pastiprināti triecas civilajai infrastruktūrai, tostarp degvielas uzpildes stacijām gan Ukrainas, gan Krievijas teritorijā, jo frontē redzams progress ir minimāls. ASV valsts sekretārs Marko Rubio norādījis, ka nevienai pusei nav iespēju uzvarēt kaujaslaukā, tāpēc nepieciešama diplomātiska vienošanās. Viņš atzīmējis, ka triecieni energosektoram sarežģī situāciju vēl vairāk, jo naftas un gāzes nozare ietekmē visu pasauli.
ASV mēģinājušas panākt kontaktu prezidentu līmenī, uzaicinot Vladimiru Putinu uz G20 samitu, taču Krievijas delegāciju Ņujorkā vadījis ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, nevis prezidents. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievija vēlas panākt nevis pagaidu pamieru, bet gan ilgstošu mieru, uzsverot, ka šī nostāja nav mainījusies.
Galvenais strīdus jautājums joprojām ir okupēto teritoriju statuss. ASV prezidents Donalds Tramps nespēja tieši atbildēt, vai Ukrainai jāpiekāpjas teritoriālos jautājumos, tomēr pauda pārliecību, ka puses drīzumā panāks vienošanos, uzslavējot Ukrainas cīnītājus un vadību.
Krievijā pēc Valsts domes vēlēšanām varas iestādes rezultātus izmanto kā sava veida atbalsta apliecinājumu. Prezidents Putins uzrunājis frontes karavīrus, sakot, ka vēlēšanas bijušas balsojums par viņiem. Spekulācijas par jaunu mobilizācijas vilni pagaidam nav apstiprinājušās.
Savukārt ES joprojām neredz pazīmes, ka Krievija gatavotu spēkus sadursmei ar NATO. Igaunijas ārlietu ministrs Margus Cahkna norādījis, ka Krievijai vienkārši nav brīvu resursu, jo tie ir iesaistīti Ukrainā. Tomēr Spānijas izdevums El Mundo ziņojis, ka CIP brīdinājusi Franciju, Spāniju un Itāliju par iespējamu Krievijas hibrīdoperāciju Vidusjūrā, izmantojot dronus, kas varētu tikt palaisti no jūras konteineriem pēc pagājušā gada trieciena principa Krievijas teritorijā.
