Anglijas Bankas vadītājs Beilijs kopā ar kolēģiem demonstratīvi pameta SVF sanāksmi Krievijas dēļ
Anglijas Bankas guberors Endrū Beilijs un vairāku valstu finanšu vadītāji Bangkokā demonstratīvi atstāja Starptautiskā Valūtas fonda sesiju, kad uzrunu krieviski sāka Krievijas finanšu ministrs. Tā bija protesta akcija pret Krievijas līdzdalību fonda sanāksmēs.
Bangkokā notikušajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sanāksmē vairāku valstu finanšu un centrālo banku vadītāji protestējot atstāja zāli brīdī, kad vārdu ņēma Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs. Viņš uzrunāja klātesošos krievu valodā. Starp aiziegušajiem bija arī Anglijas Bankas, Lielbritānijas centrālās bankas, guberors Endrū Beilijs; to apstiprināja pati banka.
Beiliram pievienojās kolēģi no Francijas, Vācijas, vairākām Skandināvijas un Baltijas valstīm. Vācijas centrālās bankas Bundesbank prezidents Joahims Nāgels norādīja, ka zāli atstāja gandrīz puse no visiem delegātiem.
Vienu no Eiropas diplomātiem aģentūra Reuters citē vārdiem, ka Ukrainas karš Eiropai ir eksistenciāls un attiecības ar Krieviju nedrīkst normalizēt. Vācija jau iepriekš bija brīdinājusi pret mēģinājumiem Krieviju atgriezt starptautiskajā arēnā. Šogad Siluanovs piedalījies arī G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās.
ASV nostāja ir atšķirīga: ASV Valsts kases apakšsekretāre Erina Brauna aģentūrai Reuters sacīja, ka Vašingtona atbalsta Krievijas klātbūtni, neraugoties uz Eiropas valstu bažām.
Pasaules ekonomikas vērtējums
Sanāksmē izskanēja vērtējums, ka pasaules ekonomika ir izrādījusi ievērojamu noturību, neraugoties uz karu starp Krieviju un Ukrainu un problēmām ap Hormuza šaurumu, ko izraisījusi ASV bombardēšanas kampaņa. SVF vadošās komitejas priekšsēdētājs, Saūda Arābijas finanšu ministrs Mohameds al Džadāns uzsvēra, ka pašapmierinātībai vietas nav, ņemot vērā valstu parādu līmeni un augstās obligāciju tirgus likmes.
Al Džadāns atzina arī protesta akciju un norādīja, ka būtiskākais ir tas, ka visi dalībnieki piekrita kopīgajam paziņojumam. Viņš brīdināja, ka saasināti konflikti un tirdzniecības spriedze var vēl vairāk traucēt svarīgus tirdzniecības ceļus, pastiprināt preču cenu spiedienu un pasliktināt enerģētikas un pārtikas drošību.
