Analītiķis: Eiropas lielākie draudi tuvākajā gadā nāks nevis no Trampa, bet no Krievijas un Ķīnas

Eurasia Group vadītājs Eiropas jautājumos Mudžtaba Rahmans, uzstājoties vairāk nekā simts Eiropas vēstnieku priekšā, pauda viedokli, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā Eiropas galvenie ārējie izaicinājumi nāks nevis no ASV, bet gan no Krievijas un Ķīnas.

Lai gan attiecības ar Donalda Trampa administrāciju joprojām ir sarežģītas — vājināta uzticība NATO, tirdzniecības spriedze un neskaidrība par atbalstu Ukrainai un ambīcijām Grenlandē —, transatlantiskās attiecības kļūst salīdzinoši stabilākas. Ukrainas dronu tehnoloģiju attīstība padara to par vērtīgāku partneri Vašingtonai, savukārt ASV, Dānija un Grenlande esot vienojušās par ASV militārās klātbūtnes izvēršanu salā.

Krievija kļūst bīstamāka, kļūstot vājāka

Krievijas budžeta pieņēmumi 2026. gadam vairs neatbilst realitātei — militārie izdevumi turpina augt, jo pieaug karavīru vervēšanas izmaksas un kompensācijas kritušajiem. Tā kā ekonomika ārpus militārās nozares tuvojas recesijai, Kremlim ir stimuls uzlabot savu militāro stāvokli tagad, nevis gaidīt situācijas pasliktināšanos. Tas skaidro CIP direktora Džona Ratklifa nesenu vizīti Maskavā, un ziemā gaidāma pastiprināta mobilizācija un uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai, kā arī hibrīdkara aktivitāte pret NATO valstīm.

Ķīna un Francija kā nākamie riski

Eiropā izveidojies plašs konsenss, ka Ķīnas subsīdijas un eksportorientētais modelis prasa politisku atbildi, tāpēc gaidāma pastāvīga, kaut kontrolēta konfrontācija, nevis pilna mēroga tirdzniecības karš. Rahmans uzsver, ka izšķirošais mainīgais lielums būs Eiropas pašas vienotība — īpaši Francijas prezidenta vēlēšanas nākamgad, kur Marine Le Pen ar 35–38% atbalstu pirmajā kārtā ir reāla uzvarētāja kandidāte. Viņas prezidentūra apdraudētu atbalstu Ukrainai, sankcijas pret Krieviju un ES budžetu.