Amatpersonas: krīzē valsts nespēs palīdzēt visiem uzreiz, jāgatavojas pašiem
Konferencē Rēzeknē par veselības aprūpes noturību krīzes apstākļos valsts dienestu pārstāvji uzsvēra, ka krīzē palīdzība nebūs pieejama visiem vienlaikus, tāpēc iedzīvotājiem jāgatavojas individuāli. Tika minēta 72 stundu soma un pirmās palīdzības kursi.
Latvijas valsts dienestu pārstāvji konferencē Rēzeknē norādīja, ka krīzes situācijā iedzīvotājiem daļēji jāuzņemas atbildība par savu veselību un drošību, jo valsts nespēs reaģēt uz visiem izsaukumiem vienlaikus. Konference veltīta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktībai, medicīniskās palīdzības un zāļu pieejamībai ārkārtējos apstākļos.
Valsts kancelejas Krīžu vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle sacīja, ka nekad nebūs iespējams nodrošināt mediķi katram cilvēkam uzreiz pēc izsaukuma vai elektriķi pie katra staba. Viņš skaidroja, ka krīzē incidentu, traumu un ugunsgrēku būs ievērojami vairāk un valsts uz visiem nevarēs reaģēt nekavējoties. Pēc viņa domām, ikvienam jābūt gatavam: mājās vajadzīga 72 stundu soma ar kritiski svarīgiem līdzekļiem, zālēm un pārsienamo materiālu, kā arī lietderīgi atkārtot pirmās palīdzības kursus. Valsts centīsies palīdzēt, bet visiem vienlaikus to nevarēs, norādīja Zīle.
Darbinieku motivācija
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, atbildot uz jautājumu par darbinieku motivēšanu ārkārtējās situācijās, atzina: tikai karavīri un zemessargi droši zina, ka krīzē saņems pavēli piedalīties, bet civilajā sektorā motivācija lielā mērā balstās uz izpratni, ka situācija jārisina kopīgi. Viņa aicināja raudzīties uz jautājumu no valsts drošības kultūras viedokļa, jo dienesti, valsts, pašvaldības un ģimenes ārsti ir vienā laivā.
Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītājas vietniece Dace Roga norādīja uz jautājumu par kritisko personālu ārstniecības iestādēs un to, vai šie darbinieki zina, kur jāierodas. Slimnīcu personāls tiek iesaistīts mācībās, lai izprastu rīcību krīzes situācijā savā iestādē vai tuvāk dzīvesvietai esošā vietā.
Veselības pratība
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele uzsvēra, ka iedzīvotāju veselības pratība ir ļoti zema, tāpēc jādomā par veselības mācības atjaunošanu skolās.
Kāpēc Rēzekne
Konferencē piedalās Latvijas veselības aprūpes un farmācijas nozares vadītāji, valsts institūciju un Eiropas līmeņa organizāciju pārstāvji. Organizatori Rēzekni izvēlējušies apzināti: Latgalē, Latvijas austrumu pierobežā, veselības aprūpes noturība un zāļu pieejamība krīzē var ātri kļūt par valsts drošības jautājumu. Viņi min arī Latgalē pieredzētos incidentus ar Latvijas gaisa telpā ielidojušiem droniem.
