Allažmuižā pabeigta vēsturiskās “Zviedru baznīcas” drupu konservācija
Siguldas novada Allažmuižā noslēgti konservācijas darbi kultūrvēsturiskajā piemineklī “Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu”. Pētījumi liecina, ka ēka, visticamāk, ir 19. gadsimta magazīnas klēts, nevis senā baznīca.
Siguldas novada Allažmuižā pabeigti konservācijas darbi kultūrvēsturiskajā piemineklī “Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu”, ko vietējie dēvē arī par magazīnu. Darbu mērķis bija apturēt mūru sairšanu un saglabāt vēstures liecību nākamajām paaudzēm, informē Siguldas novada pašvaldība.
Kas paveikts
Lai konstrukcijas atkal kļūtu stabilas, nostiprināti pamati un izbūvēta speciāla atbalsta siena. Pārmūrēti un pastiprināti ēkas stūri, logu un durvju ailes, bet ēkas karkasu tagad notur tērauda savilču sistēma. Mūra sienu un zelmiņu aizsardzībai uzstādītas jaunas jumta konstrukcijas ar māla dakstiņu segumu. Sakārtota arī apkārtne: izzāģēti krūmi un pašizsējas koki, kuru saknes un mitrums ilgtermiņā apdraudēja akmens mūrus.
Darbi norisinājās no 2026. gada 14. maija līdz 21. augustam. Tos veica būvuzņēmējs SIA “A6”, līgumcena bija 50 814,02 eiro bez PVN. Projektēšanu un autoruzraudzību nodrošināja SIA “ARHITEKTONISKĀS IZPĒTES GRUPA”, būvuzraudzību – SIA “AIKE COM”.
Vai tā bija baznīca?
Ēka uzcelta vietā, kur agrāk bija viduslaiku kapsēta, bet 17. gadsimtā – koka baznīca, ko 1692. gadā zīmējumā iemūžinājis I. Ā. Ulrihs. Arhitektūras izpēte rāda, ka mūsdienās redzamā ēka, visticamāk, ir 19. gadsimta ceturtajā ceturksnī Allažu muižas saimniecības vajadzībām celta magazīnas klēts neogotikas stilā. Magazīnās glabāja labības rezervi: zemnieki pēc ražas tajās nodeva daļu graudu, bet vajadzības gadījumā varēja aizņemties sēklai vai uzturam un vēlāk atdot ar procentiem.
Arhitekts Ilmārs Dirveiks norādījis, ka ēkai nav baznīcām raksturīga plānojuma. Tai ir divi stāvi, redzamas pārseguma siju vietas, nelielas logailas un vēdināšanas lūkas, kas atbilst saimnieciskai ēkai. Krusts zelminī nav pietiekams pierādījums sakrālai funkcijai, jo krustu izmantoja arī kā aizsardzības simbolu.
20. gadsimta liktenis
- gadu sākumā agrārās reformas laikā klēts tika piešķirta jaunsaimniecībai. 1923. gadā tai izbūvēja jaunu jumtu un uzbrauktuvi, bet apakšstāvā ierīkoja lopu kūti. 1983. gadā objektam piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss; tolaik ēka bija kailas sienas bez jumta.
