Aizsardzības amatpersonas: Eiropa nespētu izturēt ilgstošu nodilšanas karu ar Krieviju
NATO saistītie aizsardzības plānotāji brīdina, ka Eiropas sabiedrības nesagatavotība nozīmē — konflikta gadījumā ar Krieviju kontinents nespētu izturēt ilgu nodilšanas karu. Situāciju sarežģī populistu spēku kāpums un bažas, ka Krievija gūst virsroku hibrīdkarā.
Ar NATO sadarbojošies aizsardzības plānotāji pauduši bažas, ka kara gadījumā ar Krieviju Eiropa pašlaik nespētu ilgstoši turēties pretī nodilšanas karam, jo sabiedrība nav gatava karam. Tas izskanēja Minhenes Drošības konferences (MSC) rīkotā forumā par Eiropas militārās sadarbības nākotni.
Bažas atspoguļo bažas, ka Krievija varētu gūt virsroku tā dēvētajā hibrīdkarā pret Eiropu, tādējādi sašaurinot NATO plānotāju iespējas potenciāla militāra konflikta gadījumā. Vienlaikus populistisko spēku atbalsta pieaugums lielākajās Eiropas militārajās valstīs apdraud priekšlikumu piecu valstu, tostarp Lielbritānijas, grupai uzņemties jaunu koordinācijas lomu laikā, kad ASV plāno samazināt savas saistības Eiropas konvencionālajā aizsardzībā.
Amatpersonas atzina, ka sabiedrībai varētu trūkt vēlmes atbalstīt ilgstošu karu, tāpēc NATO plāniem jākoncentrējas uz salīdzinoši ātru konfliktu. Kāds bijušais Lielbritānijas valdības loceklis atzina, ka Rietumi bijuši slikti sabiedrības izglītošanā par hibrīdkonflikta mērogu, savukārt cits diplomāts norādīja, ka debašu līmenis bijis "bērnudārza" līmenī.
Vācijas gadījums pievieno steidzamību
Diskusijai steidzamību piešķīra Vācijas valdības šonedēļ pausts apgalvojums, ka Krievija ir atbildīga par mēģinājumu uzbrukt Leipcigas lidostai ar bruņotu dronu augustā. Viens no aizdomās turētajiem esot Baltkrievijas pilsonis ar Krievijas pasi, kurš Eiropā iekļuvis, izmantojot Itālijas tūrista vīzu.
MSC virza ideju par pieciem lielākajiem Eiropas militārajiem spēkiem ciešāk sadarboties, tostarp kopīgi iepērkot integrētu gaisa un raķešu aizsardzību, precīzijas triecienspējas un kosmosa agrīnās brīdināšanas sistēmas, ko šobrīd galvenokārt nodrošina ASV.
Itālija paudusi īpašas bažas par Krievijas hibrīdkara ietekmi uz iekšpolitiku pirms nākamā gada vēlēšanām — ārlietu ministrs Antonio Tajāni brīdinājis par kiberuzbrukumiem un iespējamu Krievijas iejaukšanos, savukārt aizsardzības ministrs Gvido Krosetto atzinis, ka Eiropai trūkst "antivielu" pret dezinformāciju sociālajos tīklos.
Vienlaikus Ukrainā katru mēnesi tiek ražoti 200 000 dronu, mērķis ir sasniegt vairāk nekā 7 miljonus līdz 2026. gadam, un ap 500 mazu un vidēju uzņēmumu jau iesaistījušies to montāžā.
