Aizkrauklē pieaug invazīvo kailgliemežu izplatība pilsētvidē

Aizkrauklē invazīvie Spānijas kailgliemeži vairs nav sastopami tikai mazdārziņos — tos arvien biežāk novēro arī pilsētas teritorijā. Lasītāji un laikraksta pārstāvji vēroja gliemežus Daugavas pastaigu takā, tostarp uz tiltiņiem un kāpnēm, kā arī pie pilsētas veloparka un katoļu baznīcas.

Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis apstiprinājis, ka gliemeži pilsētā ir problēma un pašvaldība par situāciju pastaigu takā ir informēta. Pēc viņa teiktā, gliemeži tiek lasīti, kā arī kaisītas granulas to skaita samazināšanai.

Kāpēc gliemeži izplatās pilsētās

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka pēdējos gados invazīvo kailgliemežu izplatība Latvijas pilsētās pieaugusi — tos sastop parkos, skvēros, apstādījumos, gar ietvēm un takām. Pilsētvide tiem piedāvā daudz piemērotu slēptuvju, piemēram, nekoptas teritorijas un mitras vietas, kā arī pietiekami daudz barības.

Viens no galvenajiem izplatības cēloņiem ir cilvēku darbība — gliemeži un to olas bieži netīši tiek pārnesti kopā ar stādiem, augsni, kompostu vai dārza tehniku. Pārvalde uzsver, ka gliemeži nepazīst īpašumu robežas, tāpēc nekontrolēta populācija vienā teritorijā ātri izplatās uz kaimiņu zemēm.

Kā ierobežot izplatību

Pārvalde iesaka regulāru zāles pļaušanu, dārza atkritumu kompostēšanu slēgtās tvertnēs un citus preventīvus pasākumus. Efektīvākā pieeja ir vairāku metožu kombinācija — gliemežu vākšana, īpaši vakaros vai pēc lietus, olu iznīcināšana un potenciālo slēptuvju likvidēšana. Lielākās platībās var izmantot arī reģistrētus limacīdus, ievērojot lietošanas instrukcijas.

Savāktos gliemežus aizliegts izmest mežos vai grāvjos, jo tas veicina sugas tālāku izplatīšanos. Pārvalde uzsver, ka ilgtermiņa risinājums iespējams tikai ar visas apkārtnes iedzīvotāju kopīgu un sistemātisku iesaisti.