Aivo Vaske: biti kustas ātri, atomi — daudz lēnāk
Analītiķis Aivo Vaske raksta, ka mākslīgā intelekta izplatība ne obligāti nozīmē cilvēka darba izzušanu, jo fiziskās pasaules automatizācijai nepieciešams nesalīdzināmi vairāk kapitāla, enerģijas un laika nekā digitālā darba automatizācijai.
Igauņu autors Aivo Vaske raksta, ka mākslīgā intelekta straujā attīstība nenozīmē, ka cilvēka darbs drīzumā izzudīs — tas drīzāk pārvietosies uz jomām, kur cilvēks joprojām ir lētāka vai elastīgāka alternatīva mašīnai. Viņš atsaucas uz kāda pazīstama programmētāja bažām par to, kā sadalīt bagātību pasaulē, kur mākslīgais intelekts veic gandrīz visu darbu, taču uzsver, ka līdz tik plašai pārdalei vēl tālu.
Programmatūra pret fizisko kapitālu
Vaske skaidro, ka programmatūru var kopēt gandrīz bez papildu izmaksām, taču ekskavatoru, kravas automašīnu vai robotroku — nē. Katrai fiziskai mašīnai nepieciešams tērauds, varš, pusvadītāji, enerģija, rūpnīcas un apkope. Tāpēc pat ļoti straujš mākslīgā intelekta progress reālajā ekonomikā var ienākt daudz lēnāk, jo pasaulē jau pastāv milzīgs fiziskā kapitāla apjoms — automobiļi, traktori, rūpnīcas, ostas un būvtehnika —, kura nomaiņas ātrums atkarīgs no cenas, uzticamības, infrastruktūras un regulējuma.
Autonomas ražošanas ķēdes
Autors norāda, ka pilnīgi universāls, sevi reproducējošs robots nav priekšnoteikums lielam ekonomikas lēcienam — pietiek, ja arvien garākas ražošanas ķēdes kļūst autonomas, piemēram, roboti montē robotu daļas, automatizētas raktuves iegūst izejvielas, bet autonomais transports tās nogādā rūpnīcās. Jo mazāka cilvēka loma šādā ķēdē, jo straujāk var pieaugt fiziskā kapitāla apjoms, taču tad rodas jauni šķēršļi — enerģijas, izejvielu, zemes un ražošanas jaudu trūkums, jo roboti neatceļ fizikas likumus.
Vaske secina, ka jānošķir divas revolūcijas: informācijas darba automatizācija var notikt ļoti ātri, savukārt fiziskās pasaules automatizācijas temps atkarīgs no tā, cik ātri iespējams būvēt jaunas mašīnas, palielināt enerģijas ražošanu un attīstīt infrastruktūru. Pasaule, kurā autonomas mašīnas ar minimālu cilvēka iesaisti spētu īstenot tāda mēroga projektu kā Rail Baltica, pēc viņa domām, nav fantastika, taču ceļš uz to ir ievērojami garāks nekā ceļš uz mākslīgo intelektu, kas šādu projektu spētu izprojektēt.
