Aglonas svētki sasniedz kulmināciju, uzrunā Valsts prezidents

Šodien Aglonas bazilikā pulksten 12 ar Svēto misi savu kulmināciju sasniedz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Dievkalpojumu vada apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Georgs Gensvains. Svētceļnieki no dažādām Latvijas draudzēm ceļā uz Aglonu devušies jau kopš augusta sākuma.

Gatavošanās svētkiem bazilikā ilgusi vairākas dienas – 11. augustā tika atzīmēta slimniekiem veltīta diena, 12. augustā notika ģimenēm veltīta diena, bet 13. augustā skanēja miera lūgšanas. 14. augustā svinēti svētā Meinarda svētki, kā arī vigīlijas dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Pulksten 22 tradicionāli notika Tautas krusta ceļš bazilikas Sakrālajā laukumā.

Prezidents pārtrauc atvaļinājumu

Saistībā ar drošības situāciju valstī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš atvaļinājumā bija kopš 8. augusta, nolēmis to pārtraukt. Aglonas svētkos viņš pirmo reizi kopš stāšanās amatā izmantos iespēju uzrunāt sabiedrību. Piektdienas rītā vairāku Latgales novadu – Augšdaugavas, Preiļu, Rēzeknes, Balvu un Alūksnes – iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumu par apdraudējumu gaisa telpā, savukārt NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji pie Boževas ezera Balvu novadā notrieca Latvijas gaisa telpā ielidojušu ārvalstu bezpilota lidaparātu.

Par svētkiem un baziliku

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no nozīmīgākajiem un vissenākajiem Jaunavas Marijai veltītajiem katoļu baznīcas svētkiem, un Latvijā tie visplašāk tiek svinēti tieši Aglonā. Ar valdības lēmumu svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums, bet bazilika ir kļuvusi par nozīmīgu svētvietu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.

Baroka stila bazilika izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem, bagātīgi rotātām velvēm un desmit mūra altāriem, kā arī vairāk nekā 200 gadus vecajām ērģelēm. Aglona kā apdzīvota vieta zināma jau kopš pirmā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, bet ar kristīgo kultūrvidi tā saistīta kopš 1263. gada. 1980. gadā, atzīmējot bazilikas 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu – vienīgo šādu titulu Latvijā.