Aglonā šajā nedēļas nogalē gaidāma Marijas debesīs uzņemšanas svētku kulminācija
Aglonā notiks Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki; galvenā Mise sestdien būs to kulminācija, un to vadīs pāvesta sūtnis.
Šīs nedēļas nogalē Aglonā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kas ir viens no nozīmīgākajiem katoļu gadskārtas notikumiem Latvijā. Pirms tam bazilikā jau notikušas vairākas tematiski veltītas dienas – otrdiena bija slimnieku diena, trešdiena ģimenēm, bet ceturtdienas lūgšanas veltītas mieram. Svētceļnieki no dažādām draudzēm ceļu sākuši augusta sākumā, un pirmās grupas Aglonā plānoja ierasties jau 13. augustā.
Piektdien, 14. augustā, plkst. 10 notiks Svētā Meinarda mise, bet plkst. 19 – vigīlijas dievkalpojums, ko vadīs Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Vakarā plkst. 22 Sakrālajā laukumā sāksies tautas krusta ceļš, kas ik gadu pulcē tūkstošiem cilvēku. Valsts policija lēš, ka pērn svētkus līdz noslēgumam apmeklēja vairāk nekā 17 000 cilvēku.
Svētku kulminācija gaidāma sestdien plkst. 12, kad galveno Misi vadīs pāvesta Leona XIV sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Georgs Gensvains. Šajā dievkalpojumā parasti piedalās valsts augstākās amatpersonas un diplomāti, tomēr šogad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs klāt nebūs, jo 15. augustā viņš atrodas atvaļinājumā.
Aglonas bazilika ir viena no ievērojamākajām svētvietām Latvijā un Eiropā, un svētki ar valdības lēmumu noteikti par valsts nozīmes notikumu. Baroka stilā celtā bazilika izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem, bagātīgi rotātām velvēm un kolonnām. Tajā atrodas desmit mūra altāri, vairākas 18. un 19. gadsimta eļļas gleznas, kā arī vairāk nekā 200 gadus vecas ērģeles. Īpaša vērtība ir Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildes altāris, pie kura novietotas pateicības zīmes jeb votas.
Aglona ir pazīstama kā baltu svētvieta jau kopš senatnes – tās apkaimē augušas egles, no kurām cēlies vietas nosaukums. Vēstures avotos Aglona saistīta ar 1263. gadu, kad te gāja bojā karalis Mindaugs ar dēliem. 1980. gadā pāvests Jānis Pāvils II bazilikai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kāds Latvijā ir tikai šai bazilikai.
