Advokāts par CSDD datu noplūdi: bez sankcijām nedrīkst palikt, jāvērtē arī noteikumu pamatotība

Publiski atklātā CSDD datu noplūde aktualizējusi ne tikai jautājumu par to, kā cilvēki uztver savu personas datu nonākšanu ārpus iestādes, bet, pēc zvērināta advokāta Saulveda Vārpiņa domām, jo īpaši atbildības un likuma ievērošanas tēmu. Viņš par to izteicās TV24 raidījumā “Naudas cena”.

Vārpiņš uzsvēra, ka šādā situācijā nedrīkstētu iztikt bez sankcijām, jo cilvēki likumu ievērošanai jāpierada, un to nevar panākt vien ar aicinājumiem – nepieciešama skaidra kārtība.

Jautājums par datu glabāšanas ilgumu

Advokāts norādīja, ka atsevišķus ar CSDD saistītus pārkāpumu jautājumus nevar vienkārši norakstīt uz nolaidību. Īpaši aktuāls esot jautājums, kāpēc dati glabāti tik ilgi – publiski minēts periods ap 18 gadiem. Šobrīd datu glabāšanas termiņu nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču, pēc Vārpiņa teiktā, jāvērtē, kāpēc šādi noteikumi vēl pastāv, ja Vispārīgā datu aizsardzības regula prasa skaidru pamatojumu datu glabāšanas ilgumam.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja regulējums paredz personas datu glabāšanas pamatotību, jāizvērtē arī pašu normatīvo aktu atbilstība šai prasībai. Par šo jautājumu jau notikušas sarunas ar CSDD, un iestāde pašlaik strādā pie attiecīgiem grozījumiem.

Plašāka problēma ar regulējumu

Vārpiņš uzsvēra, ka problēma nav saistīta tikai ar vienu konkrētu gadījumu – valstij regulāri būtu jāpārskata jau esošais tiesiskais regulējums, nevis vienīgi jāpieņem arvien jauni noteikumi. Viņš minēja, ka dažās valstīs, pieņemot jaunus noteikumus, vienlaikus tiek pārskatīts arī saraksts ar normām, kuras vajadzētu atcelt. Pēc viņa teiktā, ja regulējuma apjoms vienmēr tikai pieaug, tas palielina arī birokrātiju.