15. Saeimas vēlēšanās rekordzems vēlētāju pietiekošums, pārliecinoši dominē "Apvienotais saraksts"

Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati, kas apkopoti 4. oktobrī pēc visu iecirkņu balsu saskaitīšanas, atklāj divus būtiskus notikumus – rekordzemu vēlētāju līdzdalību un izteiktu vienas politiskās apvienības pārsvaru.

Zemākā aktivitāte Saeimas vēlēšanu vēsturē

No 1,56 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu vēlēšanās devās tikai nedaudz vairāk par 800 tūkstošiem – apmēram 51,8%. Šāds rādītājs ir zemākais kopš Satversmes sapulces 1920. gadā un pirmo reizi atbalsta rādītājs nokritis zem Satversmes laika līmeņa. Aktīvākie vēlētāji bija vidzemnieki (gandrīz 59%), bet gan rīdzinieki (nepilni 46,5%), gan latgalieši (nepilni 47,2%) palika pasīvi.

Zemā aktivitāte pati par sevi ietekmēja vēlēšanu matemātiku: tā kā procentuālie slieksnji tiek skaitīti no derīgo balsu kopskaita, arī 5% un 2% robežas šoreiz bija vieglāk sasniedzamas skaitliski mazākam balsu apjomam. Tā rezultātā Saeimā iekļuvusi partija ar līdz šim mazāko absolūto balsu skaitu, kas nodrošinājis vietas parlamentā pēc neatkarības atjaunošanas – par to nobalsojuši nepilni 51,2 tūkstoši cilvēku.

Vadošā politiskā spēka pārsvars

Valdību vadošā apvienība ieguvusi vairāk nekā trešdaļu no visām derīgajām balsīm, kas tai nodrošina 41 deputāta vietu – tas ir augstākais vienas partijas rezultāts Saeimas sasaukumu vēsturē, pārspējot pat vairākus pagātnes rekordus. Parlamentā iekļūst sešas partijas vai apvienības, tostarp viens jaunpienācējs. Pārējās iepriekšējā sasaukumā pārstāvētās koalīcijas partijas piedzīvojušas krasu vēlētāju atbalsta samazinājumu.

Cīņa par valsts finansējumu

Līdztekus mandātiem izšķīrās arī tas, kuras partijas turpmākos četrus gadus saņems budžeta finansējumu – šo slieksni pārvarēja deviņi politiskie spēki. Visciešākā bija robeža vienai no bijušajām koalīcijas partijām, kurai līdz nepieciešamajiem 2% pietrūka vien pāris desmitu balsu.