15. Saeimā 95 no 100 deputātiem ir augstākā izglītība, visbiežāk – ekonomikā

Šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca Latvijas parlamenta – 15. Saeimas – jaunais sasaukums, kurā apstiprinātas deputātu pilnvaras un nodoti zvēresti. Latvijas Televīzija (LTV), iepazīstoties ar deputātu deklarācijām, secināja, ka augstākā izglītība ir 95 no 100 deputātiem, bet visbiežāk pārstāvēta ir izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā un vadībā. Vakar deputāti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atzīmējot Saeimas sasaukšanas 104. gadadienu.

Kas ir bez augstākās izglītības

Četriem deputātiem – Jurim Lazdiņam, Artūram Butānam, Aināram Šleseram un Danai Šleserei – ir vidējā izglītība, bet Edgaram Dārzniekam – pamatizglītība.

Kādās jomās iegūti grādi

Daļai deputātu ir vairāki grādi, tāpēc LTV skaitīja izglītības ierakstus, nevis cilvēkus. Apmēram trešdaļa no visiem ierakstiem attiecas uz ekonomiku, uzņēmējdarbību un vadību. Nākamā lielākā grupa ir juridiskā izglītība. Deputātu vidū ir arī vēstures, filoloģijas, filozofijas, mākslas un mūzikas jomu pārstāvji, kā arī inženierzinātņu, ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas speciālisti.

Doktora grāds ir septiņiem deputātiem: Andrim Skridem (klīniskā medicīna), Edvīnam Šnorem (vēsture), Mārtiņam Hiršam un Andrim Sprūdam (politikas zinātne), Janai Simanovskai (vides inženierzinātnes), Andrejam Judinam un Inesei Lībiņai-Egnerei (tiesību zinātne). Šogad grādus ieguvuši Līga Meņģelsone, Jānis Vitenbergs un Jevgēnija Šafraneka; Meņģelsone trīs gadu laikā ieguvusi divus maģistra grādus. Jānis Urtāns ir kuģa vadītājs, Česlavs Batņa – diriģents, Andrejs Svilāns – augu fiziologs; visi trīs pārstāv partiju "Apvienotais saraksts".

Ietekme uz darba prioritātēm

Deputāts Guntars Vītols ("Apvienotais saraksts"), kuram ir maģistra grāds ekonomikā, kā prioritāti min finanšu un ekonomikas jautājumus. Roberts Žemaitis ("Latvija pirmajā vietā"), kuram ir bakalaura grāds elektrozinātnē, vēlas izpētīt "Nord Pool" biržas jautājumu. Krista Burāne ("Progresīvie"), kurai ir maģistra grāds mākslās, primāri strādās ar kultūru un dabas aizsardzību.

Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka izglītība parasti veicina kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu un ka ekonomiskā izglītība sarežģītajā ekonomiskajā situācijā var būt noderīga. Politologs Romāns Gagunovs norāda, ka diploms pats par sevi negarantē politisko kompetenci un ka politiķim nepieciešamas pamatzināšanas politikā un jurisprudencē, jo parlamenta darbs balstās uz likumprojektiem.